Pauls Gerhards (atdz. A.Dāboliņš)

Liec visu Dieva rokās

1. Liec visu Dieva rokās,

Kas sirdī sūri smeldz.

Rūp Viņam tavas mokas,

Kas padebešus redz –

Kas vējiem, mākoņgrēdām

Liek rasties, nākt un kust –

Viņš ceļu rod caur bēdām -

Tev neļaus gāzties, zust.

2. Ja paļausies Tam Kungam,

Tad tiksi skaidrībā,

Ne pūlēs klupdams krizdams,

Bet Dieva vadībā,

Ne drūmumā un rūpē,         

Sev spriežot ciešanas,

No Dieva var ko izplēst –

Viņš gaida lūgšanas.

3. Viss pastāv Tavā ziņā,

Tavs lēmums mūžīgs, drošs.

Draud nāve – tveries Viņā,

Tēvs galā apžēlos!

Kas rūdīts vētrā tādā,

Tam Tu, Kungs, stiprais Dievs,

Dod drosmi, spēkus gādā,-

Tev glābt - labpaticies.

4. Tas ceļš, kas izved brīvē,

Tev allaž zināms ir,

Tu svētību nes dzīvē,

Tavs gājums tumsu šķir.

Kas Tev lai pretī stātos?

Bez mitas strādā Tu

Lai to, kas bērniem nāktos,

Tu viņiem gādātu.

5. Kaut velns gan iedomāsies

Šo plānu sagandēt,

Pats Dievs tam pretī stāsies –

Ir velti šaubas sēt.

Ko Viņš par mērķi spraudis

Un ko grib būtībā,  

To saņems viņa ļaudis

Visbeidzot pilnībā.

6. Sirds, ceri, sauc pēc veldzes –

Tā cerot spēki dīgst.

Dievs remdēs tavu smeldzi,

Kad skumjās dvēs`le nīkst.

Viņš tvers – no ļauna izraus,

Tik gaidi. – Pienāks laiks,

Kad prieks un līksme ieskaus –

Un saulē mirdzēs vaigs.

7. Rau, rau, kā sāpes aiziet –

Vairs raizes nenomāc.

No skumjām vaļā raisies!

Kam tev tik bēdīgs prāts?

Ne tev būs lemt un prātot

Kā vadīt, uzturēt –

Dievs visu zin un kārto,

Viņš teiks, kam būt, kam nē.

8. Lai Viņš viens teic un valda –

Tā rokās nodots viss.

Viņš lietas lems bez malda –

Tevi izbrīns piepildīs,

Kad Viņš kā Dievam klājas

Ar prasmi brīnišķu

Tai jūgā droši stājas,

Ko nespēj pavilkt tu.

9. Tev netrūks tādu brīžu,

Kad Dievs šķiet tālu prom.

Kaut lūdz tu balstu drīzu

Dievs tev to negrib dot.

Tu spried, ka Viņš ir dusmās,

Un tu vairs nejaudā...

Kā glābties tādās šausmās,

Kad pats Dievs atraida?

10. Ja tomēr palikt spēsi

Tu Viņam uzticīgs,

Viņš nocels tavu nēsi,

Kas tev šķiet bezcerīgs.

To apjēdz, brīvs kad topi:

Ne katrs slogs bij’ slikts –

Tik paļāvies tu skopi –

Dievs ļaus tev vaļā tikt.

11. Prieks tam, kas pastāv likstās

Un iztur pārbaudē.

Tāds uzvar – kronis tiks tam,

Sirds teic un gavilē!

Jau plīvo palmu zari,

Ko Dievs tev rokā sniedz;

Nu pateikties tu vari,

Ka postā pestīts tiec.

12. Ak, Kungs, spried galu vaidiem,

Kas spiež un nomāc mūs!

Liec pretī stāvēt spaidiem,

Kad nāvē jāiet būs.

Ļauj allaž būt pie Tevis –

Tu spēj caur tumsu nest,   

Mums drošu ceļu devis –

Tam būs mūs mājup vest.